Meistara stāsts
Jaana Mäoma
amatnieks
Es esmu Jaana un man patīk amatniecība. Kā vaļasprieks gatavoju šokolādes kartītes un tamborēju groziņus. Man arī patīk adīt zeķes un paklājus uz stellēm ziemā.
Patiesībā esmu grāmatvede pēc profesijas, un amatniecība man ir nomierinoša nodarbe. Darba dienas laikā ir daudz domāšanas, un, darot rokdarbus, es varu novērst sevi no ikdienas, ļaut savām domām peldēt citur. Amatniecība ir kā mana personīgā pasaka – pasteļtoņos, mežģīnēs, ar daudzām puķēm, lentēm un tauriņiem.
Esmu no Tartu. Pirms 17 gadiem es pieņēmu lēmumu nākt dzīvot uz valsti. Esmu četru bērnu māte un dzīvoju Mehiko. Lai labāk iepazītu vietējos iedzīvotājus un vietējo dzīvi, pievienojos Meeksi lauku biedrībai. Kopā ar vietējām sievietēm īstenojām dažādus rokdarbu projektus un bija arī lielāka interese par rokdarbu darināšanu.
Vasarā dodamies ekskursijās uz dažādām biedrības sieviešu vietām. Piemēram, vienu gadu pavadījām Hāpsalā, skatoties šalles. Dažreiz mēs apmeklējam citas ciemata biedrības. Šīs kustības palīdz atrast iedvesmu un jaunu pieredzi. Mēs tikāmies reizi mēnesī, un katru mēnesi bija cita tēma. Šajās sanāksmēs kopā svinējām dzimšanas dienas, un dzimšanas dienas svinībām vienmēr bija jāizdomā tikšanās tēma. Tā mums vienmēr kāds uzstājās vai trenējās.
Šāda dzimšanas dienas pasākuma gaitā mums reiz vajadzēja izgatavot šokolādes kartiņas, no kurām es guvu priekšstatu par savu rokdarbu izstrādājumu. Apmācības laikā es iemācījos gatavot šokolādes kartītes, uzkrāju materiālu un arī mēģināju to izdarīt pati. Sākumā es tos gatavoju kā dāvanu citiem un, tā kā saņēmu pozitīvas atsauksmes, arī sāku gatavot tos pārdošanai.
Pēc dabas esmu mierīga un mērķtiecīga, tāpēc manuālas darbības man nāk par labu. Man patīk mācīties un nodarboties ar dažādiem materiāliem un darbiem. Lai apgūtu jaunas prasmes un papildinātu esošās, devos apgūt tekstilizstrādājumu rokdarbu specialitāti Räpinas dārzkopības skolā. Tas bija pareizs lēmums.
Kā lai es to izdaru?
Es izmantoju dažādas kastītes šokolādes kārbu izgatavošanai. Tam jābūt biezākam un kvalitatīvākam materiālam. No krāsām es dodu priekšroku gaišākām, bet dažreiz izmantoju arī tumši sarkanu. Visvairāk izmantoju smilškrāsas toņus un bez tiem rozā ir arī viena no manām mīļākajām. Man patīk pasteļtoņi, jo tie ir mierīgi.
Man patīk dekorēšanai izmantot sievišķīgus materiālus – mežģīnes, lentes un ziedus. Dažreiz izmantoju arī metāla rotas. Stiprināšanai izmantoju abpusēju lenti. Es piestiprinu ziedus un metāla rotājumus ar līmi vai kniedēm ar karstā gaisa pistoli.
Vispirms es izvēlos kartonu un tad sāku saskaņot dažādus materiālus. Katrai kartei jābūt unikālai un unikālai.
Gatavojot grozus, es izmantoju citas krāsas triko. Tamborēšanai izmantoju tamboradatu ar numuru astoņi. Grozu sāku tamborēt, tamborējot dibenu. Pēc tam tamborējiet malas. Tamborēšanas grozus var dekorēt ar lentēm, mežģīnēm un tamborētiem ziediem. Es tamborēju grozus apaļos, kvadrātveida, gan ar rokturiem, gan bez tiem.
Triko siksnas ir kokvilnas un elastīgas – pateicoties tam, tās var pielāgot dažādām formām. Tamborējumam jābūt pietiekami stipram, lai lentes ļoti cieši pievilktu. Tad arī grozs kļūst izturīgs.